Reiz bija ciemats pie jūras, kur dzīvoja 100 cilvēki. Audzēja banānus. Demokrātija. Pasākumu vadīja ciemata šefs ar 2 vietniekiem. Vēlēšanas notika reizi 4 gados.
Ciemats nedaudz, nedaudz attīstījās. Atvērās 2 konkurējošas bankas.
Janka tirgoja banānus. Pa lēto. Viņa kaimiņš Gariks, kurš tā arī nepabeidza vidusskolu, aizņēmās naudu no bankas un iepirka tonnu banānu. Pārdeva dārgāk, atdeva naudu bankai. Starpību nodzēra.
Pēc tam Gariks aizņēmās naudu no abām bankām, iepirka pāris tonnas banānu. Arī daži viņa draugi, ar kuriem kopā viņš iedzēra, aizņēmās naudu un iepirka banānus. Pārdeva atkal dārgāk, jo banānu jau nebija tik daudz. Atdeva naudu bankām, starpību nodzēra visi kopā.
Jurītis, kuram vajadzēja banānus paša vajadzībām, aizgāja uz banku, aizņēmās naudu un iepirka banānus. Protams, pa dārgo.
Banānu cena pieauga. Gariks sāka dzert tikai labu konjaku. Sadraudzējās ar ciemata šefu. Garika draugi sāka staigāt uzvalkos un tirgoja banānus. Dzīve gāja uz augšu.
Tad ciematā iestājās krīze. Neviens vairs nepirka banānus. Pārtika no kartupeļiem. Dzīves līmenis kritās. Saniknotie ciemata iedzīvotāji nolēma atrast to, kurš uzsāka biznesu ar banāniem.
Vainīgo saraksts:
- bijušais ciemata šefs
- esošais ciemata šefs
- bankas
- Gariks
- Garika draugi
- Jurītis
Kurš vainīgs?
